pirmdiena, 2016. gada 10. oktobris

Ieraksimies Zemessardzē: 800 kubikmetri

Šobrīd lasītākais raksts čiekurblogā ir par mugursomām un bikšturiem.

Katram savi fetiši – un uz šīs nots turpinām. Zemessardzes medicīna.

Tēma cik specifiska, tik kritiska. Pieņemot, protams, ka Zemessardze nav jau iepriekš norakstīta ar domu – mūsu secinājums no 1940. gada ir nevis adekvāti sagatavoties un dot naidniekam pa degunu tā ka jūt, bet gan simboliski upurēt pāris tūkstošus brīvprātīgo, lai šoreiz gan okupāciju neviens nevarētu noliegt.

Apskatīsim tēmu divos līmeņos – mikro un makro. Attiecīgi – zemessarga individuālais nodrošinājums pirmās palīdzības sniegšanai, sagatavotība un iespējas veikt evakuāciju no kaujas lauka, un vispārējā sistēmiskā spēja aprūpēt ievainotos – slimnīcu kapacitāte, izvietojums, sagatavotība.

Par NATO standartu uzskatāmais amerikāņu TCCC (Tactical Combat Casualty Care) manuālis – tā sadalījumu pa pirmās palīdzības etapiem izmantosim mikro līmeņa sadalīšanai apakšposmos.

Mikro

1. posms – pašpalīdzība zem uguns

Paskaidroju tiem, kas tankā – karavīrs/zemessargs tikko ticis ievainots, vēl aizvien ir zem ienaidnieka uguns. Ievainotais atbild uz ienaidnieka uguni, ja to spēj, un iespēju robežās pats aprūpē ievainojumu – ja ne, tad pieslēdzas tuvumā esošie biedri, primāri pārinieks.

Pirmās palīdzības sniegšanas līdzeklis – individuālā medpakete. Faktiski no tās satura un paša ievainotā/pārinieka spējām atkarīgs, cik ātri izdosies apturēt asiņošanu – kas šajā brīdī ir lielākais drauds. Ja precīzāk – būtiska asiņošana ilgāk par 15 minūtēm ir ar 50% mirstību, un gandrīz garantētu nāvi pie 30 minūtēm. Irākas un Afganistānas pieredze liecina, ka lielākā iespēja izdzīvot ir asiņošanu apturot 10 minūšu laikā – tā sauktajās Platīna desmit minūtēs.

Bez liekas kavēšanās: medpakete, ko atļaušos saukt par ZS izplatītāko - Persönlicher Verbandsmittelsatz PVS 1/II. Ražotāja valsts: Vācijas Demokrātiskā Republika, ražošanas gads ~1985. Beidza būt sterila pirms orientējoši 20 gadiem.

Saturs:
  • plāksteri (kas vairs nelīp)
  • 1985. gada ūdens attīrīšanas tabletes (sekas veselībai, mēģinot izmantot, neņemos minēt)
  • 1 gab. pārsējs
Tātad faktiski vienīgā sastāvdaļa ar kaut-nebūt-kādu funkcionalitāti ir pārsējs – kurš pārstāja būt sterils pirms pasaulē nāca daiļā dzimuma pārstāves, kuras, nepārkāpjot Krimināllikuma normas, šobrīd drīkst pavest neceļos.

Ko tas nozīmē un kā tas salīdzināms ar, teiksim, ASV individuālo medpaketi? (Salīdzinājumā neapskatīsim vecās tabletes un nelietojamos plāksterus – lai arī jautri, jēgas tam nav, pielietojamība ir zem nulles).


Šobrīd Aizsardzības ministrijā strādā paaudze, kas uzauga skatoties Makgaiveru. Sagadīšanās?

Kāds neglaimojošs rezultāts! Varbūt ir kaut kas, kam Zemessardzes pārsējs ir tuvāk pielīdzināms?

Daudz labāk.

Pāris vārdi par žņaugu – pēc Otrā pasaules kara izplatījās uzskats, ka no žņauga ļaunuma ir vairāk kā labuma. Daļēji saistībā ar to žņaugs tika izņemts no dažāda rakstura manuāļiem – un 2500 amerikāņu kareivju Vjetnamā tupi noasiņoja.

Ar Irākas un Afganistānas kariem viedoklis ASV un citās NATO armijās ir mainījies – žņauga pareiza pielietošana tiek saistīta ar daudzu dzīvību glābšanu, kā arī tā negatīvās sekas, pielietojot virs apģērba & neatstājot ilgāk par 2 stundām, ir minimālas. Vēlreiz jāizceļ CAT žņaugs, ko iespējams uzlikt un fiksēt ar vienu roku – atsaucoties uz jau minētajiem mirstības rādītājiem pie spēcīgas asiņošanas.

Līdz Zemessardzei mūsdienu prakse žņauga piemērošanā nav nonākusi – žņaugu nav, uzsvaru liek uz spiedošo pārsēju, kas dzīvībai bīstamu asiņošanu var neapturēt. Nerunājot par to, ka Zemessardzē to paredzēts izdarīt ar divām palielām paketēm un marli.

Žņauga pielietošanu faktiski aizliegts mācīt – lai pajoļi zemessargi viens otru nesačakarē & kādam atbildīgajam nav jāatsakās no ikgadējās prēmijas. Tikmēr apstiprinās iepriekšējā rakstā pareģotais: Zemessardzi pirmo metīs pret potenciālo apdraudējumu.

Piezīme: pastāv arī citas ZS humpalu medpaketes – tostarp zviedru, kuras sastāvā ir viens pārsējs un tā saite ir elastīga. Nekā cita no IFAK satura tur tāpat nav.

Kopumā – varam gara acīm iedomāties, kā vispirms viens ievainotais zemessargs izmisīgi mēģina apturēt asiņošanu ar pusmūža paketēm, striķojot apkārt marli, tinot armēto līmlenti un cerot. Piesteidzas otrs – un drudžaini dara to pašu.

Laiks iet, brūce vēl asiņo – bet viņu ir izdevies izstiept ārpus ugunslīnijas.

Taču bažām nav pamata - klāt ir nodaļas sanitārs ar nodaļas medsomu!

2. posms – nodaļas nodrošinājums

Ierodas nodaļas sanitārs – viņš noteikti spēs palīdzēt!

Tikai neliela nianse – Zemessardzē oficiāli nepastāv sanitāra apmācība tālāk par pamatapmācības līmeni (tā ir līmenī “sabindē un stiep prom”). Jebkas advancētāks tiek apgūts uz pašu zemessargu pašiniciatīvu (attapīgākie sāks pamanīt šādu tendenci).

Ja paveicas – nodaļas sanitārs ir šo to apguvis uz savu roku. Un viņam ir līdzi jau pilnvērtīgāks ekipējums palīdzības sniegšanai – nodaļas medsoma. Kāda tā ir mūsu Zemessardzē?

Bet vismaz, staigājot ar šādu somu ikdienā, tevi apskaudīs hipsteri. Internetā ar visu saturu nopērkama par padsmit eiro.

Ar ASV karavīra-glābēja medsomu nemaz nesalīdzināsim, jēgas nav.

Praksē centīgāks sanitārs būs somu sakomplektējis pa savam – un no savas kabatas, protams. Savukārt, ja ierodas slinkāks vai trūcīgāks sanitārs – arī nav pamata bažām. Valhallā vietas pietiks visiem!

Pieņemot, ka mūsu tēvzemes aizstāvis vēl ir dzīvo vidū – un viņu izdevies dabūt līdz transportam – seko evakuācija, lai nodrošinātu profesionālu medicīnisko aprūpi.

3. posms –   CASEVAC (ievainoto evakuācijas) transports

ASV TCCC manuālis transportējot paredz:
  • nodrošināt ka elpceļi ir brīvi un elpošana nav apgrūtināta;
  • pārliecināties, ka asiņošana ir apturēta – noņemt žņaugu, izvērtēt situāciju – ja nepieciešams pārlikt žņaugu tieši uz miesas, vajadzības gadījumš izmantot divus žņaugus. Izmanto sarecēšanu veicinošus pārsējus (QuikClot tehnoloģija);
  • sagatavot asins pārliešanai;
  • nodrošināt pret dehidratāciju, hipotermiju.;
  • nostiprināt muguras daļu iespējamu mugurkaula traumu gadījumā;
  • utt.

Domāju, kopumā ir saprotams - iespēju robežās tiek izslēgti visi apdraudējumi, lai ievainoto dzīvu dabūtu līdz operāciju zālei.

Kādas ir Zemessardzes iespējas to nodrošināt? Kāds ir evakuācijai izmantojamais transports?


Ierosinu visas Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas visā valsts teritorijā aizvietot ar Volvo Vikingiem. Eigēnisku iemeslu dēļ.

Šobrīd Zemessardzei pilnvērtīga, ekipēta medicīniskās evakuācijas transporta nav. Ir kravas mašīnas, kur kritušos ievainotos var sakraut glītā čupā. Vēl nerunāsim par bruņu trūkumu šim transportam – par to nākotnē.

Nav iespējams pielikt sistēmu, nav defibrilatora, nav īsti nekā, kas atrodams standarta ātrās palīdzības mašīnā. Laikam jo zemessargs ir taisīts no azbesta un patriotisma, un tādēļ ķermeniskas vajadzības nav paredzamas.

Tātad mūsu zemessargs, kas varbūt vairs neasiņo, ir iekrauts pārblīvētā Skānī (vai Vikingā – un tad viņam visticamāk jau ir arī mugurkaula traumas), un Skānis motoram rēcot drāžas prom no sadursmes vietas.

Traucas uz...

Makro

Šeit parunāsim par kara medicīnu kopumā un mūsu veselības aprūpes sistēmas spējām uzņemt lielu daudzumu cietušo ar politraumām – jeb, citiem vārdiem sakot, kaujā pret pārspēku iemesto Zemessardzi. Ar to protams domājot – trīs totāli īstajām brigādēm ar numuriem 2., 3. un 4., kuras nebūt nav Potjomkina sādžas kamuflētais variants.

Jāsāk ar to, ka kara medicīnā visa pamatā ir laiks, kurā iespējams ievainotajam sniegt kvalificētu medicīnisko palīdzību. Katra minūte samazina iespējas izdzīvot – tādēļ loģistika un tehniskais nodrošinājums ir kritiski – labākā slimnīca valstī nedod neko, ja uz to ievainoto jāved 15 stundas.

Perspektīvai – ASV bruņotajiem spēkiem Otrā pasaules kara laikā ievainotais līdz operāciju galdam tika nogādāts vidēji 10 stundās. Korejas karā, pateicoties helikopteru izmantošanai, laiks nokritās uz 5 stundām. Vjetnamā tā jau bija stunda – atkal pieaugot līdz 2 stundām Afganistānā – dēļ teritorijas plašuma un infrastruktūras neesamības.

ASV Aizsardzības departaments 2009. gadā par standartu noteica vienu stundu – un 2015. gada nogalē veikts pētījums skaidri pierāda ātras evakuācijas nozīmi.

Samazinot evakuācijas laiku no vidēji 90 līdz 43 minūtēm, ievainoto mirstība kritās no 13,7% līdz 7,6%. Papildus evakuācijas laikam, tika likts uzsvars uz aprūpes sniegšanu jau transportēšanas laikā – tostarp nodrošināt asins pārliešanu. Kāds vēlas mēģināt asins pārliešanu Scania vai Viking kravas kastē, maucot pa zemes (bez)ceļiem? Es pastāvēšu (iekrampējies jumta ribās) un paskatīšos.

Raugoties tuvāk mājām – Ukrainā 2014. gadā ievainotais līdz kvalificētai palīdzībai gaidīja starp 12 un 18 stundām. Iemesli tam bija dažādi – galvenokārt tas, ka nebija iespējams evakuācijai izmantot helikopterus, gan ienaidnieka PGA apdraudējuma, gan to trūkuma dēļ. Trūka arī bruņota evakuācijas transporta, individuālās medpaketes bija mazāk kā 1% militārpersonu, trūka arī apmācības pirmās palīdzības sniegšanā.

Vai šobrīd zemessargiem izsniegtie vīkšķi ir uzskatāmi par reālām medpaketēm? Atstāšu secinājumus pašu ziņā.

Jebkurā gadījumā – parunāsim vispirms tādu sīkumu kā...

1. Evakuācijas laiks

Viss pēc būtības vienkārši – evakuācijas laiku, no ievainošanas vietas līdz pilnvērtīgai aprūpei, nosaka divi saistīti faktori: evakuācijai pieejamais transports un attālums līdz tuvākajai slimnīcai, kas spēj sniegt aprūpi.

Šobrīd aktuālais (2015. gada) Katastrofu Medicīnas Plāns civilās trauksmes situācijās paredz izmantot NBS helikopterus. Vadoties no Ukrainas pieredzes – neredzu pamatu cerēt, ka kritiskajās pirmajās konflikta stundās un dienās (būsim optimisti) varēsim brīvi operēt savā gaisa telpā.

Tātad transportēt nāksies pa zemi. Zemessardzes transporta kapacitāti jau īsumā apskatījām – kravas mašīnas, kur sniegt nekādu jēgpilnu palīdzību transportēšanas laikā nav īsti reāli. Bet jādarbojas ar to, kas ir – tātad maucam ar gruzaviku. Cerīgi rēķināsim, ka varam pārvietoties ar 100km/h (pielīdzinām situāciju 21:55 attopoties, ka beidzies alus).

Vienlaikus – kā iepriekš apskatījām – laiks nesāk iztecēt pie iekraušanas mašīnā, līdz tai ir jātiek. Būsim, atkal, optimisti un uzskatīsim ka asiņošana ir apturēta un vēl dzīvais ievainotais pusstundā ir dabūts līdz (stipri nosacītai) aizmugurei, un var sākties transports uz slimnīcu.

Lai iekļautos Zelta stundā, šobrīd medicīnisko palīdzību jāspēj sniegt ~50km attālumā.

Šeit tātad kritiski, kur notiek klope, vai kur atrodas/var atrasties profesionālā medicīniskā palīdzība, adekvāta intensīvās terapijas/reanimācijas līmenim.

Pateicībā, tiem, kas tika cauri tik daudz tekstam: laiks kartei!


Nejaukt ar tikpat diletantisko kodolsprādzienu karti. Alternatīvi – jācenšas nekarot Positivus.

Paskat, nav nemaz tik slikti! Izrādās, 50km attālumā slimnīca ir praktiski jebkur Latvijas teritorijā! Tā gan. Līdz apskatām tādu lietu kā...

2. Kapacitāte

Uztraukumam nav pamata, viss tūlīt aizies uz elli. Šis tomēr ir čiekurblogs.

Tātad, mūsu kravas mašīnas ved kaudzi ar sakropļotiem, kliedzošiem (visticamāk) vēl nedaudz asiņojošiem zemessargiem. Triāžas kategorija – sarkanā. Cik no tiem slimnīcas var reāli uzņemt un aprūpēt?

Izskatīsim no evakuācijas viedokļa sliktāko scenāriju – sadursmes notiek Latgalē, bez īpaša iemesla pieņemsim – pie Zilupes.

Nesen publiski izskanējis – pirmajās stundās un dienās Zemessardzei rēķina 80% zaudējumus. Spriežot par ievainoto/kritušo īpatsvaru, orientējoši vadīsimies pēc Korejas kara datiem – Irākas/Afganistānas skaitļi īsti nederēs, konflikts paredzams intensīvāks. Attiecīgi – 1 kritušais uz 3 ievainotajiem. Tātad – varam runāt par kādiem 4800 ievainotajiem (piemiedzam acis un pieņemam, ka praksē ir 8000 zemessargu).

Kā liecina pieejamie dati no 20. gs. konfliktiem, kritiski ievainoto īpatsvars ir ap 30% (ap 45-50% ja konfliktā izmanto mīnas – šajā gadījumā tas vismaz uzreiz nav paredzams). Mūsu gadījumā – 1600 kritiski ievainotie.

Ar gāzi grīdā mūsu kravas mašīnas trauc uz tuvāko – Rēzeknes slimnīcu un... Tur intensīvajā terapijā var uzņemt orientējoši 7 ievainotos. Varbūt 10 – taču kapacitātes mazajām reģionālām slimnīcām būs vēl zemāka. Par vidējo pieņemsim 7, kas varētu būt tuvu patiesībai.

Tātad, Rēzekne uzņem 7 ievainotos – un no spēles izstājas. Tur tos nogādā (optimistiski) Zelta stundā, iespējas izdzīvot diezgan labas.

No pārējiem kritiski ievainotajiem ap stundas robežu ir miruši 10%, skaitā 159.

Nākošās tuvākās slimnīcas – Preiļi un Krāslava, nododam aprūpei 7+7, Mirstība ap 11%, orientējoši tikpat arī zaudējam. No 2,5 līdz 3 stundās robežu sasniedzamas Gulbene, Daugavpils, Līvāni, Jēkabpils, Madona un Alūksne. Naivi Optimistiski pieejot reģionālo slimnīcu spējām, šeit aprūpi atrod 42 ievainotie. Mirstība ap 12%, zaudējam vēl 14 ievainotos.

Tālāk starp 3,5 un 4 stundām sasniedzama Ogre, Valmiera un Cēsis, hospitalizēts vēl 21 woodlandā/karmīnsarkanos toņos tērptais ievainotais.

Šajā brīdī esam izsmēluši reģionālo slimnīcu kapacitāti, ko pirmkārt vispār esam paņēmuši labākajā scenārijā. Laiks no ievainošanas – virs 4 stundām, aprūpei ar kaut kādām cerībām nodoti 84 ievainotie.

Pieņemts rēķināt, ka pie 4 stundām kopējā mirstība dramatiski kāpj -  33%. Matemātika no franču aprēķiniem Pirmajā pasaules karā, tiek izmantota vēl šodien. Tā kā tehnoloģiski turpat vien esam, neredzu iemeslu nepiemērot. Esam nodevuši aprūpei 84, zaudējam vēl 283. Gaida 1045 ievainotie.
Savai mazajai matemātikai pieņemsim, ka intensīvo aprūpi ievainotajiem vajag gana ilgi, lai reģionālās slimnīcas nevarētu pieņemt jaunus ievainotos – kas ir gana reāli. Protams, izliksimies, ka Austrumlatvijas ceļi vēl ir braucami, nav sabumboti/bloķēti, un intensīvā nodaļa visās slimnīcās ir brīva. Tikpat labi varētu pieņemt, ka visi ievainotie gaida tuvējās slimnīcās, nevis tiek vesti tālāk – bet matemātika tāpat būtu līdzīga.

Tātad mums potenciāli ir 1045 ievainotie, kas jāved ilgāk par 4 stundām.

4,5 vai 5 stundās nonākam Rīgā. Pie 5 stundām mirstība ir 36%, izrokam bedri, norakstām vēl 31 zemessargu, aizrokam bedri.

Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes Slimnīca, izmetot no intensīvās aprūpes visus esošos (tas pats attiecas uz reģionālajām slimnīcām), var uzņemt ap 100 ievainotos. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca var uzņemt kādus 15, Stradiņi ap 70. Šo to var izmētāt pa citām Rīgas slimnīcām, bet faktiski tās ar intensīvo terapiju nenodarbojas, kapacitāte ļoti ierobežota. Būsim milzīgi optimisti un Rīgā atradīsim aprūpi 250 ievainotajiem. Šajā laikā vēl 21 nogādājam Bauskā, Jelgavā un Jūrmalā. 5 stundas – arī Dobele un Tukums, vēl 14. Kopā 285 ievainotie.

Paliek 583 smagi ievainotie. Pulkstenis tikšķ.

Kuldīga. 6 stundas. 7 nodoti aprūpei. 41% mirstība. Zaudējam vēl 36.

Pēdējā pietura – Ventspils un Liepājas slimnīcas. 7 stundas, ap 60% mirstība. Hospitalizējam 14, zaudējam 130.

Paliek 541 kritiski ievainotais, kas vēl gaida aprūpi – ar pārsējiem māj garāmbraucošiem kuģiem Kurzemes piekrastē, un cer uz evakuāciju pa jūru.



Nesaistīta bilde no Dankirkas, 1940. gadā.

Ārpus ļoti melna humora – kopumā hospitalizēti 390 (kas protams arī nav ar 100% iespēju izdzīvot), aprūpi gaida 541. Miruši 669 kritiski ievainotie zemessargi.

Tiktāl par mūsu civilās veselības aprūpes sistēmas kapacitāti aprūpēt ievainotos. Bet ir taču vēl...

3. Kara medicīna


Hehehehehe.

Nē, nav.

Militārās medicīnas specialitāte Rīgas Stradiņa Universitātē likvidēta teju pirms 10 gadiem. Faktiski kara medicīna nav apgūta pēdējos 20 gadus. Pārvietojamie lauka hospitāļi principā nav ir rūpīgi glabāts noslēpums, kurus neviens īsti nav redzējis. Visticamāk tie nāk komplektā ar militāras raudzes kodēm.

Attiecīgi – speciālistu skaits, kas ir apguvuši tieši karadarbībā cietušo aprūpi, ir neliels un sirmojošs. Vēl mazāks ar reālu pieredzi. Vieta, kur tiem darboties nosacītās frontes tuvumā, varētu būt vienīgi tās pašas reģionālās slimnīcas – un tas ietver tādu improvizācijas pakāpi, ka neņemos to nopietni izskatīt.

Par civilo slimnīcu gatavību daudz ko pasaka fakts, ka 2015. gada jūnijā militāras mācības civilā slimnīcā pirmo un vienīgo reizi vēsturē notika Austrumu slimnīcā. Un arī tās – pieņemot, ka noticis tikai mierlaika negadījums un evakuācija iespējama pa gaisu (kur nevalda naidnieks).

Krīzē jebkurā gadījumā pirmais solis būtu mobilizēt medicīnisko personālu. Nešaubos, ka kara apstākļos Latvijas pasts spēs bez aizkavēšanās piegādāt ierakstītas vēstules 7 dienu laikā.



Pilnīgi nesaistīts attēls.

Noslēgums un secinājumi

Šobrīd Zemessardzē individuālais nodrošinājums pirmās palīdzības sniegšanai ir kaut kur starp Pirmo un Otro pasaules karu – marles saite un vāja cerība. Protams satraukumam nav pamata – streļķi un Ralfs Tokaho uz brūces veiksmīgi lika sūnas.

Taktiskā pielietojuma žņauga trūkums, un žņauga izmantošanas prakses sistemātiska nemācīšana, brutāli samazina iespēju apturēt asiņošanu Platīna 10 minūšu laikā. Arhaisks, nesterils pārsējs robežojas ar skumju joku.

Organizētas medicīniskās apmācības neesamība virs pamatapmācības līmeņa liek (kārtējo reizi) paļauties uz zemessargu pašorganizēšanos, lai nodaļas sanitārs būtu specialitātes nosaukuma cienīgs. Tas pats, kas ar iepriekš apskatīto ekipējumu, attiecināms uz nodaļas medsomu – ja pats neiepirksi, nebūs.

Transporta laikā iespējas kravas mašīnas tumsā uz koka dēļiem uzturēt ievainotos pie dzīvības, neļaujot stāvoklim krasi pasliktināties, ir nožēlojamas. Attiecīgi – kur citas NATO valstis transportā sniedz adekvātu aprūpi un izdzīvošanas iespēja pieaug, mums sagaidāms pretējais. Toties mūsu gadījumā pieaug iespējas mūžīgi ēst cūkgaļu, tempt alu un karot plecu pie pleca ar Toru, kas arī nav maz.

Civilā veselības aprūpes sistēma, pie paredzamajiem ievainoto apjomiem un neiespējamības evakuēt pa gaisu, ir kritiski nespējīga sniegt palīdzību un labot pirmās palīdzības posmā ielaistās kļūdas, ko radījis vājais individuālais un nodaļas nodrošinājums, kā arī stāvokļa pasliktināšanās transporta laikā.
Kara medicīna kā lauciņš, kas papildina un koriģē civilās medicīnas iespējas sniegt palīdzību, būtībā neeksistē. Tās lomu aprakstītajā ievainoto uzņemšanas posmā tātad apskatīt nav pamata – jo tās nav.
Ukrainā viens no galvenajiem secinājumiem ir bijis – ja nav iespējams Zelta stundā nogādāt līdz parastai slimnīcai, jāveido nocietinātus lauka hospitāļus pie frontes.

Mūsu gadījumā kaut orientējoša matemātika izriet no slimnīcu kapacitātes – ja jāvadā ievainotie pa visu valsti, mirstība ir 42%. Ja varētu nodrošināt aprūpi Zelta stundā, mirstība ir 10% un mazāk (iepriekšminētie 7,6%, samazinot līdz 43 minūtēm Afganistānā). Starpība skaitļos varētu izglābt ~500 dzīvības.

Cik lielā mērā šie secinājumi ir nonākuši pie mums? [Šis jautājums ir retorisks, AG, te nav skaļi jāatbild]

Ņemot vēra, ka nu ir netieši apstiprināta pirmajā rakstā izvirzītā tēze – Zemessardzi pret ienaidnieka regulārajiem spēkiem met pirmo, pēc tam izvērtējot situāciju pieslēdzas profesionālais dienests (kā to mums skaisti izskaidroja Karbera kungs) – adekvāts medicīniskais nodrošinājums izšķirs, cik daudz līķu varoņu mums būs pirmajā karadarbības posmā.

Vai arī nē, un šie ir diletanta-analfabēta šļupsti.  Nu, jo citādi esošo, un 25 gadus nemainīto, situāciju un Zemessardzei paredzēto lomu aizsardzības koncepcijā varētu saukt par noziedzīgu nolaidīgu derdzīgu nelāgu.

Ko darīt? Pagaidām, labākajās Zemessardzes tradīcijās, var pieslēgties outdoortactics.eu krietni uzsāktajai ziedojumu vākšanai, lai nodrošinātu mūsdienīgas medsomas ar visu saturu. Vispirms gan jānorij īgnums par to, ka pašiem jāsamet nauda kaut kam, ko nodrošināt būtu valsts pienākums – ja zemessargs nav pārprasts makšķernieks.

Re – un nu arī tu, dārgais lasītāj, zini, kā jūtas zemessargs!

Ārpus tā – šobrīd IFAK mazutirdzniecības cena ir ~40 dolāri, IFAK II – ap 80 dolāriem. Nešaubos, ka vairumā pērkot cenas ir vēl zemākas. Mums vajag 8000, vai kaut ar minimālu rezervi – 10 000. Būtu naivi prasīt tūliņ un tagad nodrošināt Zelta stundu (loģistika, lauka hospitāļi, reģionālās slimnīcas, speciālisti), taču ir pilnīgi reāli nodrošināt Platīna 10 minūtes par knapiem ~500 000 eiro. Pie visa, kam tiek izlietoti budžeta līdzekļi, tā ir komiska sīknauda.

Deputātu kvotās 2017. gadā tiks izkaisīti kā minimums 1,2 miljoni eiro. Piemēra pēc - šogad 476 tūkstošus saņēma “Dvēseļu puteņa” ekranizācija. Streļķu stāstu ir pienākums izstāstīt – bet vai tam, un citiem sīkumiem, ir īstais brīdis pirms esam droši, ka mums nevajadzēs jaunus, skaistus, plašus Brāļu kapus, kur iedegt svecīti vēl pēc simts gadiem?

P.S. Kāds vaicās – bet Herbert, kāpēc gan tāds raksta nosaukums? Gluži vienkārši.
Ar 800 m3 bedri visai Zemessardzei vajadzētu pietikt.

P.P.S. Pirms kāds iedomājas denuncēt Dr. hab. Cukermanu par valsts nodevību, un operatīvās informācijas nodošanu naidniekam – visa (amatieriskā) analizē veikta, vadoties no publiski pieejamas informācijas. Zviedru medsoma ar visu saturu nopērkama internetveikalos, medpaketes tāpat. Zemessardzes transporta iespējas redzamas ikkatrā svētku parādē. Slimnīcu kapacitāte lēsta, vadoties no VM pieejamās informācijas, un personiskās pieredzes. Informācija par kara medicīnu ņemta no RSU publiskotās, eksistējošās publicistikas par tēmu, kā arī publiski demonstrētā.

Tas viss, un vēl vairāk, ir pieejams arī mūsu pretiniekam.

Var, protams, uzskatīt, ka alojos. Pastāv slepeni krājumi ar visu šeit minēto (tostarp iekonservētiem ķirurgiem), taču vai kāds nopietni apgalvos – x stundā to visu ir reāli pirmo reizi izsniegt, un apmācīt tā izmantošanā? Un – ienaidniekam nav zināmas šo noliktavu koordinātas artilērijai?

9 komentāri:

  1. Dvēseļu puteņa cena , ticamāk, domāta tūkstošos. Rīgas kinostudija, vai kas nu to filmu uzņēm, nav nekāda Holivuda ar daudzmiljonu budžetu. LAi gan, esmu pārliecināts, iztērēt viņi macētu.

    AtbildētDzēst
  2. Ko lai saku - Tavus ZS pēdējā laika tematiskos ierakstus vajadzētu aprunāt un aprakstīt visos vadošajos medijos - TV, presē, interneta lapās un prasīt no politiķiem un NBS vadības atbildību par meliem, ar kādiem Latvijas sabiedrība tiek barota par valsts pašaizsardzības spējām, jo īpaši ZS sakarā!

    AtbildētDzēst
  3. Es varbūt saņemšos uz nedaudz garāku komentāru, bet pamatdoma ir - tā ir maucība, ka cilvēkiem, kas ir gatavi trennēties un ziedot brīvos līdzekļus dzimtenes labā, nevar nopirkt pistu individuālo aptieciņu, kurā būtu derīgi pārsēji, šķēres, cimidi un žņaugs un kolektīvo aptieku, kurā būtu arī kas vairāk. Tas sūds nav astranomiski dārgs un neaizsniedzams. Pat nedomājot par X stundu un sūdiem ventilatorā - attieksme, ka tev valsts nevar nomest papildus padsmit eiro, lai tev būtu tīra marle, ir cūcīgs, jo atspoguļo kopējo valsts attieksmi pret vīriem un sievām, kas cenšas.

    AtbildētDzēst
  4. kad rakstīsi to garāko atbildi, nepiemirsti, ka nepieciešams ne tikai MTL, bet arī cilvēki, kuri ir apmācīti šo MTL izmantot - kuri zin, kas ir stetaskops un kur viņu sprauž, kas ir asinsspiediens utt - tas viss rezultēsies uz apmācībām un apmācību bāzi un atdursies tajā pašā kara medicīnā, kuras mums nav! līdz ar kara hospitāļiem! un kara ārstiem! un kara sanitāriem! feldšeriem un šīberu mainītājiem!

    AtbildētDzēst
  5. Jūs esat pailaiduši garām visus auto īpašniekus - 1 auto = 1 aptieciņa (tā būtu jābūt). Valdība kara gadījumā konfiscēs aptieciņas un izdalīs Zemessardzei. Principā neizmantots potenciāls, jo katram 3 zemessardzē dienošajam varētu būt auto un līdz ar to vēl viena aptieciņa. Es gan šeit neapspriežu tās saturu. Taču tur ir super duper universālais trijsturveida lakatiņš, kuru var izmantot kā žņaugu. Plus katrs autovadītājs taču ir izgājis pirmās medicīniskās palīdzības kursu reizi 5 gados.
    Jā, bet skumji piekrītu par Zemessardzes lielgabala gaļas statusu konflikta gadījumā.

    AtbildētDzēst
  6. Medicīnas koledžās topošajiem Ārstu palīgiem (feldšeri) ir lekcijas un nodarbībs, kas saucas Militārā medicīna. Jau strādājošie medikiem regulāri notiek mācības. Tā ka nav tik traki, ka neviens neko nezin.

    AtbildētDzēst
  7. Par Rēzeknes slimnīcu, kauju pie Zilupes un matemātiku. Pieņemsim, ka 9:00 Rēzeknes slimnīcā ieved 7 ievainotus zemessargus. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai viņus izoperētu, salīmētu, sašūtu un apārstētu? 1 stunda? 2 stundas? Ja 2 stundas, tad tas nozīmē, ka jau ap 11:00 Rēzeknes slimnīcā var ievest nākošo grupu no 7 ievainotiem zemessargiem. Ap 13:00 vēl 7 jaunus apārstēs. Ap 15:00 atkal 7 sašautos. Domāju, ka Rēzekne vienā dienā varētu uzņemt kādus 150 zemessargus un pēc tam no Rēzeknes viņus varētu sūtīt kaut vai uz Ventspili, kur turpinātu pilno ārstniecības kursu. Tos, kurus ievainotu naktī (Rēzeknes ārstiem arī jāguļ) - tos būtu jāved uz Gulbeni, Preiļiem, Madonu vai arī šo slimnīcu ārsti varētu strādāt nakts maiņā. Tāds konveijers - ideāli būtu, ja kaujā 2 stundu laikā ievainoto skaits nepārsniegtu 7 zemessargus. Tad visa ārstēšana varētu notikt Rēzeknē - ik pēc 2 stundām ieved un sašuj 0-7 sašautos zemessargus. Ja kaujas pirmajās 15 minūtēs ievaino 6000 zemessargu, tad ir vāks. Ja pretinieks okupē visu Latviju, tad arī ir vāks, jo pretinieks darīs visu, lai ievainotie zemessargi nenonāk dzīvību glābjošo ārstu rokās.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tev Laikam doma ir, ka ienaidnieks šaus tieši 7 ZS stundā. Kā plāns sašauts- visi ņem pauzi.....

      Dzēst
  8. Paldies par atklātību & tiešu runu!
    Izskatās, ka patiesība kādam tomēr smeldz, beidzot...
    http://www.mod.gov.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2016/10/25-03.aspx

    AtbildētDzēst