trešdiena, 2015. gada 4. novembris

Kokmuižas alus — Latvijas kauns, Valmiermuižas negods


Viens no šiem ir komisks kārkluvācietis. Otrs ir iemīļotais Mērnieku laiku tēls Švauksts.

Dzīvojam interesantos laikos – māžošanās pakaļ vācu baroniem, par ko pirms gadiem simts mūsu senči būtu nepatikā saraukuši savus zemnieku degunus, kļūst aizvien izplatītāka.

Jaunākais piemērs – Valmiermuižas alus pisnesmeņa Ruņģa iedzīvinātais Kokmuižas alus. Jo tas taču ir tik labs nosaukums, lai ražotu latviešu alu!

Palīgā nāk ģenerālis Kārlis „Gopota” Goppers ar savu grāmatu „Strēlnieku laiki” (1931), 21. lpp.:

„Vienā dienā Kokmuižā no bija sastādīti 12 protokoli par strēlnieku itkā nelikumīgu rīcību. Man bija piesūtīti tikai protokolu noraksti, bet paši protokoli acīmredzot, bija aizgājuši pa citu ceļu uz kaut kādu augstāku instanci. Visi protokoli bija līdz aplamībai pārspīlēti.

Šo varētu nosaukt par sīko kretīnismu, lai nu būtu. Turpinām.

„Drīzi pēc tam iesāka barons rīkoties jau pats. Kādā dienā viņš iesniedza man rakstu, ka viņš neatļauj izvest rotu apmācības uz viņa tīrumiem. Tīrumi, uz kuriem notika apmācības, bija vecs āboliņa lauks, jo citi tīrumi bija uzarti. Stipri noganītie āboliņa lauki oktobra mēnesī bija diezgan tukši, tā kā kareivju apmācības viņiem patiesībā neko nevarēja kaitēt, bet iesniegtais brīdinājums draudēja ar jauniem protokoliem, kurus atspēkot varbūt būtu grūti. Lauka apmācības tādēļ bija gandrīz jāpārtrauc.”

Tātad – Kokmuižas barons Elsens aktīvi traucē latviešu strēlnieku apmācības. Kara apstākļos. Vai no Ruņģa kunga sagaidāma līdzīga attieksme pret mūsu zemes aizstāvjiem mūsdienās?

Atbilde uz jautājumu paliek lasītāja ziņā. 

Nez kāpēc zemessargam.lv ziedotāju sarakstā nez kāpēc nav Valmiermuižas alus, un top ziedotājos nav arī manāms visnotaļ naudīgaids Ruņģa kungs personiski. Tas tā, pārdomām par ražotāju, kas sevi no galvas līdz kājām nokarina ar latvju simboliem, gadskārtām un velnsviņzinko.

Bet tā jau tikai alus darītava – šai sakarā jau pret strēlniekiem noteikti netika izstrādātas nejaucības, vai ne?! Lasām tālāk:

„[...] citā protokolā gāja runa par to, ka strēlnieki izzaguši no alusbrūža pagrabiem vairākas muciņas alus. Vēl bataljona pārnākšanas pirmā dienā, lai izsargātos no varbūtējām nekārtībām, pie alus pagrabiem tika nolikta sardze, visas durvis noslēgtas un aizzīmogotas. Bez durvīm iekļūt pagrabā varbūt bija iespējams vēl caur skursteņiem, kuri bija tāda diametra, ka loti tievs cilvēks ar lielām grūtībām patiesi varētu tur ielīst. Bet pagrabā atrodošās alus muciņas, visas lielāka diametra, tā tad viņu izņemšana arī caur skursteņiem bija izslēgta. Še varēja pielaist gluži pretēju kombināciju, proti, ka barons pats bija varbūt bez akcīzes valdes atļaujas izmantojis vairākas muciņas alus un lai attaisnotu radušos iztrūkumu, viņam bija vajadzīgs šāds protokols.”



Šis, bauri, nav priekš tevis.

Labi, lai nu paliek pasīvi agresīva piesiešanās. Bet Kokmuiža taču nav saistāma ar sakaru pārtveršanu un ziņu nodošanu ienaidniekam, tieši apdraudot strēlnieku dzīvības frontē? Turpinām:

„[...] gadījums arī ar tēlefoniem bija noticis Kokmuižā, kur kāds instruktors-strēlnieks tumšā naktī bija uzdūries uz pieslietām pie tēlefona staba trepēm. Uz trepēm bija uzkāpis kaut kāds cilvēks un kaut ko rīkojies ap tēlefona stabu. Aizturējis tūliņ šo cilvēku, viņš pie tā nekādu instrūmentu nebija atradis. Aizturētais izrādījies par barona Elsena mēchaniķi. Ko viņš bija gribējis darīt uz tēlefona staba, neizdevās noskaidrot, jo aizturētais teica, ka nekādu uzdevumu viņam nav bijis, viņš tikai gribējis pārbaudīt, vai vadu piestiprinājumi pie izolātoriem pareizi. Šī mēchaniķa rīcība nakts laikā pie tēlefona, kurš apkalpoja vienīgi bataljona vajadzības, bija tomēr ļoti aizdomīga, kādēļ arī viņš tika nosūtīts žandarmērijas noskaidrošanai.”

Tātad – Kokmuižas vēsturiskais devums latviešiem nedalīti nozīmīgā vēstures posmā, strēlnieku cīņu laikā, ir nepatiesu apsūdzību celšana pret strēlniekiem, apmācību apdraudēšana un ticama operatīvās informācijas nodošana ienaidniekam.

Lieliska izvēle nosaukumam, kas pelnījis atdzimšanu! Uzslavas mārketinga ļaudīm un pašam Ruņģim – visi pelnījuši atpūtu!

Tāpēc piedāvāju Valmiermuižai idejas vēl citām, lieliskām alus šķirnēm, par baltu velti:



P.S. Un tas Kokmuižas alus, vispār, ir dranķīgs.