trešdiena, 2015. gada 25. marts

X stunda: eskalācija (II daļa)

1. diena, 09:12 stundas kopš sākuma — NBS apvienotais štābs

Pēc tam, kad gandrīz prezidents ir gandrīz pasludinājis gandrīz kara stāvokli, gandrīz notiek gatavošanās valsts aizsardzībai. Radiste aina pārregulē zviedru radioraidītāja slēdzi – par spīti tam, ka no tā sen nodiluši uzraksti, viņa šo iekārtu pazīst gana labi. Viņa zibenīgi uzregulē Lielvārdes lidlauka sardzes posteņa frekvenci. Viņa informē lidlauku sargājošos zemessargus par situācijas nopietnību – šī stratēģiskā objekta sardze ir viņu rokās, līdz ierodas pretgaisa aizsardzības diviziona vīri.

Pie rācijas esošais zemessargs Liepiņš informē, ka lidlauku šobrīd sargā divatā ar zemessargu Kalniņu - tā kā viņi abi ir vienā dienesta pakāpēs, tiek lūgtas norādes, kurš uzskatāms par komandējošo.

Radiste Aina ar šo jocīgo vēstījumu dipina atpakaļ uz sanāksmju telpu – tur pār knapi 30 gadus vecām kartēm rosās bariņš viegli apaļīgu štāba virsnieku. Komandieri šāda zemessargu ampelēšanās neiejūsmina. „Lai paši tiek galā!” viņš attrauc un turpina bīdīt pa karti teorētiskas kājnieku brigādes.
Aina nodod vēstījumu Lielvārdes lidlauka sargiem – šajā brīdī ar skaļu „khrrrrt” sakari pārtrūkst.

1. diena, 09:17 stundas kopš sākuma  NBS apvienotais štābs

Pēc vairāku minūšu pārtraukuma tomēr izdodas atjaunot sakarus ar lidlauku, Aina paspēj atviegloti uzelpot. Rācijā atskan pazīstamā zemessarga Liepiņa balss.

„Pilnvaru uzurpators Kalniņš likvidēts. Es no sākta gala viņam teicu, ka es esmu galvenais!” pauž balss. Pirms Aina paspēj reaģēt, tā turpina:
„Bet variet, kā teikt, neuztraukties, esam veiksmīgi sagaidījuši sabiedroto ierašanos. Jēdzīgi zeļļi, mani vēl ar „Prīmu” uzcienāja – nezināju, ka šito vēl tirgo!”

Pēc šīs ziņas sakari pārtrūka uz neatgriešanos, Ainas izmisīgie saucieni klausulē un slēdžu grozīšana izrādījās neauglīgi. Vēlāka atskaišu izpēte ļaus secināt, ka zemessargs Liepiņš māsīcās sudrabkāzu dēļ bija izlaidis lidaparātu atpazīšanas apmācības.


1. diena, 10:12 stundas kopš sākuma  Ziedu veikals „Rožlapiņa”, Ķengarags

Zinaīda posās slēgt būdiņas izmēra veikaliņa durvis – pirmo reizi trīspadsmit darbības gados viņa to izdarītu pirms darbalaika beigām. Iemesls vienkāršs – nebija jau vairs ko pārdot, pat kaktusi bija izķerti. Nez kāpēc tieši šodien bija radies iepriekš neredzēts pieprasījums pēc ziediem, pat vairākkārtīgo uzcenojumu, ko viņa vienā brīdī atļāvās uzlikt (pat nekaunīgāku nekā 8. martā), tika izpirkts pilnīgi viss. Viņa izslēdz mazītiņo televizoru telpas stūrī – šis RTR raidījums viņu pārāk neinteresē, kaut kādiem NBS iepirkumu speciālistiem Kremlī piešķir Suvorova ordeņus.

Dīvaini laiki, nodomā Zinaīda, skaitot banknošu kaudzīti. Vīrs gan priecāsies – beidzot sanāks aizbraukt uz siltajām zemēm, turklāt ne tām tuvākajām.


1. diena, 10:30 stundas kopš sākuma  Rīga

Saprotot situācijas nopietnību, daļa apzinīgāko rīdzinieku uzsāk pamest pilsētu ar mērķi briestošās nepatikšanas pārlaist laukos. Plūsmā ģimenes automašīnas, kurās pie loga bija redzami bērnu priecīgā satraukuma pilnās sejas – ceļojums tomēr ir piedzīvojums – mijas ar ironiski antīkiem padomju ražojuma spēkratiem.

Lai arī citos laikos jaunu vīriešu īpatsvars bēgļu kolonnās būtu radījis neizpratni, šoreiz tas nav nekas neparasts. Izglītotiem jauniešiem taču ir skaidrs, ka karš, dzimtene un gods ir tikai relatīvi sociāli konstrukti, to iracionālā daba bija pietiekoši iztirzāta Rīgas Laika slejās. Distrofiskām kājām minot fiksīša pedāļus, daļa apgaismoto jaunekļu arī evakuējoties nepamet zaļo dzīvesveidu. Tālāk par Ķīšezeru gan viņi netiks, tur kļūstot par izklaidējošu mērķi aviācijai.

Pārējie tālredzīgie rīdzinieki, ierodoties laukos, secinās – pēdējā aizmirstā ome aizgājusi viņsaulē pirms gadiem desmit, un māju neviens nav uzturējis. Pagalms ir aizaudzis, jumts tek, skurstenim priekšā stārķa ligzda, taču sausas malkas tāpat nav. 95% grāmatvežu un juristu šo karu nepārdzīvos.


1. diena, 10:35 stundas kopš sākuma  NBS stratēģiskā noliktava

Dižkareivis Ivanovs noņem plombu un atbīda vaļā stratēģiskās noliktavas vārtus – viņu apņem putekļu, gumijas un kārtīga padomju brezenta dvanga.

Inspicējot plauktus viņš secina, ka tukšs ir plaukts, kurā pēc telpas shēmas bija jābūt Zemessardzes zābaku rezervēm, taču tuvāk sienai pašā aizmugurē viņš samana kādu nelielu papīra gabalu. Lai arī nākas plauktā ielīst teju pilnā augumā, viņam izdodas papīrīti dabūt rokā, pagriezis to pret gaismu kas putekļainajā telpā spīd pa nelielu lodziņu pie griestiem viņš lasa:

„Mums vaig. /Latvijas ģenerāļu klubs/”

Turpinot telpas apsekošanu, tiek atrasti vairāki iekonservēti padomju praporščiki un kaste ar uzrakstu „Valsts aizsardzības plāns”. Rūpīgāk aplūkojot kasti gan izrādās, ka tajā atrodas galda spēle „Monopols”.  Zeibots ir nopizģījis visas viesnīcas.


1. diena, 10:45 stundas kopš sākuma  Rīga

Reaģējot uz krīzes situāciju, valdība paziņo par politisku apņemšanos jau līdz 2017. gadam sasniegt 2% slieksni aizsardzības izdevumiem, pirms tam gan Finanšu ministrijai jāveic aprēķini par lēmuma ietekmi uz budžetu. Šajā ministru kabineta sēdē arī tiek pieņemts lēmums piešķirt papildus pārdesmit miljonu finansējumu nozarēm, kur līdzekļu izšķērdēšana nepastāv – izglītībai un veselības aprūpei.

Tiek arī pieņemts lēmums par operatīvu NBS rezerves karavīru aktivizēšanu, kā ierasts nosūtot vēstules uz pēdējo 10 gadu laikā zināmo dzīvesvietu, kā arī tiek pausts aicinājums brīvprātīgajiem iestāties Zemessardzē.

Sākotnējā šķietami lielā interese par dalību Zemessardzē gan vēlāk izrādīsies skaidrojama ar LTV7 izmantoto uzsaukuma tulkojumu – „Вступай в ополчение”.

Nobeigumā tiek paziņots par galvaspilsētas evakuāciju, aicinot arī atlikušos iedzīvotājus doties uz laukiem. Jēkaba ielā jau vairākas stundas pa atvērtajām durvīm un logiem tukšajās telpās svilpo vējš.

1. diena, 10:50 stundaskopš sākuma  Atašiene

NBS kolonna apstājās. Bija jāizlemj – turpināt virzību uz austrumiem caur Rēzekni, paredzot iespējamo ienaidnieka kustību doties caur Madonu, vai mēģinot to pārsteigt braukt caur Aglonu un tālāk Krāslavu. Tiek pieņemts lēmums sazināties ar štābu.

„Kā to saprast, pa kuru CEĻU jums braukt?!” skan bļāvieni klausulē, tie skaidri sadzirdami visā kolonnas priekšgalā.
„Mēs esam iepirkuši ĪPAŠU TEHNIKU kas IDĒALI PIEMĒROTA mūsu ĢEOGRĀFISKAJIEM APSTĀKĻIEM!” turpinās konstruktīvie norādījumi no štāba.

Kolonna nogriežas no lielceļa un uzsāk virzību tieši pāri Teiču purvam.


14. diena, 343:13 stundas kopš sākuma  Siksala, Murmastienes pagasts

Tatjana pošas uz vakaru sakārtot saimniecību. Pār nelielo Siksalas sādžas (sādžā gan vairs tikai pēc nosaukuma) vecticībnieku sētā, pamazām nolaižas pavasara novakare. Pie blakus esošā purva ezeriņa ciema kapos pamazām vērpās miglas vāli, kā aizmirstās godības rēgi, snaikstoties ap šķībajiem krustiem.

Raugoties dzimtajā apkaimē, Tatjana, kā jau ļaudīm gados mēdz notikt, aizdomājās.

Kā reiz te svētkus svētījām, kāds ļembasts bija masļeņica!  Uz ražas talkām sabrauca latvieši no purva malā esošā Silagala, savukārt Siksalas bērni uz turieni brauca mācīties latviešu skolā. Tatjanai vispār nebija saprotams, kāpēc par mācīšanos latviešu skolā tagad kāds cēla traci – toreiz mācījās un priecājās, ka ir iespēja mācīties. Un satika ar silgaliešu bērniem bez vainas. Dzīvoja, sadzīvoja, visi tak cylvāki vien.

Kas tagad no tā atlicis? Atmiņas. No lieluma Siksalas diviem dučiem jaunsaimniecību pat krāsmatas vairs nevīd. Uz baznīcu Tatjana mēro ceļu labi ja reizi mēnesī, talkas nerīko jau nav jau ko novākt. Pat avīzes no Rīgas arī kādas divas nedēļas nebija pienākušas, nez kāpēc? Ilgi domāt par to gan nebija sanācis, kā jau laukos, darbi sauc darbos.

Piepeši viņas acis ieplešas un divi pirksti  pēc sentēvu modes instinktīvi pārmet krustu. No mežmalas kā rēgs uz viņas pusi lēnām, ar acīmredzamu piepūli klibo tēls ar garu bārzdu, iekritušām acīm un kreisajā rokā sažņaugtu purva bērza kūju.

Mugurā staigājošajam ģindenim ir dīvainas pikseļota auduma driskas.


Turpinājums sekos…

10 comments:

  1. cibric cibric zostiņas

    AtbildētDzēst
  2. Bet ar Varakļāniem, kas ar Varakļāniem notika?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varakļuonūs latgaļu partizāni a) uzsprydzynuoja Gaisa tyltu iz Jākabpiļs - Rāzeknis šosejis i vīnlaiceigi nūblokeja dzeļža ceļu Reiga-Zylupe; b) aizguoja gostūs da Viļānim i uzsprydzynuoja tyltu puor Maltys upi. I tod varakļuonīši kūpā ar Nagļu īdzeivuotuojim sataisēja sovu republiku i dzeivuoja mīrā pī Varkys (Lubuona) jyurys.
      A Teiču peiss kai beja tai i ir Varakļuonim dabiskīs aizsorgs pret rītumu i igauņu kolonistim.

      Dzēst
    2. A vīns pazeistams Borhovys zemissorgs sacēja, ka brīsmu gadīni sprydzynuošūt tyltu puor Aivīksti i uzraus ari mobylū Švāna tyltu. Pats jis dzeivoj Modūnē - vysmoz taidā veidā cerūt naļaut zaļajim cylviecenim nu Latgolys saleist Čiulejā.

      Dzēst
  3. Pēc lasītā sliecos domāt, ka esi bijis NBS kādreiz, vai vēl tagad esi ?

    AtbildētDzēst
  4. Smējos :)!
    Nekas, kaut kā izkulsimies no šī purva!

    AtbildētDzēst
  5. Ziņojam kolonnas atrašanās veitu - koordinātas Delta-India-Romeo-Sierra-Ādaži!

    AtbildētDzēst
  6. Ķengaragā tāds Ziedu veikals „Rožlapiņa” neeksistē.
    Ticamības moments zuda.
    Raksts sūds.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Anonīmajam pamuļķim2015. gada 18. aprīlis 20:10

      Nu ja, Tu jau visam rakstam noticēji līdz tam brīdim, kamēr pieleca, ka tāda veikala tur nav!
      Malacis, Vaņa, sēdies, 1!

      Dzēst