piektdiena, 2014. gada 10. oktobris

Jums ar Cukuru vai bez?

Kapteinis Herberts Cukurs — periodiski medijos apžļembāta personība, tagad atkal nonācis ziņu virsrakstos topošā mūzikla dēļ (kura producentam Milleram, protams, interesē lēta publicitāte tikai vēsturiski fakti). Saukts par varoni, kas pelnījis celšanu saulītē, aviācijas celmlauzi, izcilu aviokonstruktoru un, visbiežāk, nepatiesi apsūdzēto un nepamatoti nogalēto — Herberts Cukurs un viņam piesaistītās aksiomas uzprasās uz nedaudz sīkāku apskati.

Mēģināsim šķetināt Herberta Cukura leģendu, par kuras radīšanu 21. gs. Latvijā lielā mērā atbildīgs Roberts „Slava Allāham” Klimovičs, periodiski pavelkot šo tēmu gaismā.

1. Herberts Cukurs — Brīvības cīņu varonis
Skatīsimies uz šo apgalvojumu — apbalvots par drosmi, izcēlies ar varonību — balstoties uz faktiem, kas zināmi par Cukura dienestu. Cukurs, pēc īsas pīšanās ar sarkanajiem un kreisajiem, piesakās dienestam Latvijas armijā un dien 2. Ventspils kājnieku pulka II 7. rotā par ložmetējnieku, līdz kara beigām tiek par seržantu. Pēc kara saņēmis kara piemiņas medaļu un piemiņas zīmi — kā visi tūkstoši dalībnieku — ar Lāčplēša Kara ordeni nav apbalvots un nekur nekādi ārpuskārtas varoņdarbi nav atrodami.

2. Herberts Cukurs  virsnieks Latvijas armijā
Pēc kara Cukurs izmācās par leitnantu un 1921. gadā nonāk aviācijā. Pārkāpumu dēļ no dienesta atskaitīts 1924. gadā — viņš pamanās iekļūt atpakaļ dienestā, taču 1930. gadā atkal tiek atvaļināts — šoreiz par alkohola kontrabandu no Igaunijas.  Dienestā tiek atjaunots tikai ar paša Kulmaņa pavēli — bet par to vēlāk.

3. Herberts Cukurs  izcils aviators
1933. gadā Cukurs ar savu pašbūvēto C3 lido uz Gambiju, kas tiek slavināts kā izcils aviācijas sasniegums — un Cukurs saukts par pasaulslavenu lidotāju. Šo tēzi atļaujos apšaubīt pilnībā. Salīdzināsim Cukura „sasniegumu” lidojot uz Gambiju un 6 gadus senāk (un 6 gadi 20. gs. sākuma aviācijā ir daudz) veikto Lindberga lidojumu:

Herberts Cukurs, Rīga-Gambija (1933/1934)
Čārlzs Lindbergs, Ņujorka-Parīze (1927)
Posms
Attālums
Posms
Kilometri
Rīga-Danciga
448
Ņujorka-Parīze
5800
Danciga-Frankfurte
826
Frankfurte-Parīze
480
Parīze-Puatjē
295
Puatjē-Bordo
207
Bordo-Tulūza
212
Tulūza-Perpiņjana
156
Perpiņjana-Barselona
157
Barselona-Valensija
303
Valensija-Alikante
125
Alikante-Kasablanka
833
Kasablanka-Dakhla
394
Dakhla-Portetjēna
327
Portetjēna-Sentluisa
550
Sentluisa-Dakāra
170
Dakāra-Bandžula
169
Kopumā:
5652
Kopumā:
5800

Ja kādam ir versija, kāpēc Cukuram bija nepieciešami pieci pieturas punkti Francijā un trīs Spānijā — gaidu versijas. Nu, bez vīna un sievietēm. Citādāk — pašbūvēta lidmašīna gan Lindbergam, gan Cukuram, un sasnieguma Cukura lidojumā aviācijas vēsturē nav tieši nekāda. Ja nemokāmies ar nacionālu mazvērtības kompleksu, priecājoties „Re, latvietis arī tomēr spēj lidot!”, tad nekā ievērības cienīga Cukura lidojumos nav saskatāms.

Atgriežoties Cukuram izdodas trāpīt tieši nedēļu pēc Kulmaņa veiktā apvērsuma — viņš tiek aplaimots ar Baloža dalību sagaidīšanā Spilves lidlaukā, un jau pēc pāris dienām ar paša Kulmaņa pavēli — un par spīti iepriekšējām dienesta gaitām un nedarbiem - tiek atjaunots dienestā. Tautai vajag varoni un slavenību — lai nav jādomā par tādām dumībām kā konstitucionalitāte. 1937. gadā Cukuram Kulmanis iešķiebj arī IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

4. Herberts Cukurs  aviokonstruktors
„Bet paga paga!” Skan saucēja balss. „Kā tad ar C6? Tos pat Latvijas armija pasūtīja pirms okupācijas!”

Palūkosimies [bez inženiera izglītības], mazie draugi, uz Cukura kā [arī bez inženiera izglītības] aviokonstruktora sasniegumu  Cukurs C-6 bis, pikējošo bumbvedēju! To, redzot cik efektīvi Reihs klapē Varšavu, pasūtīja Latvijas armijas vadība pēc Cukura veiktajiem paraugdemonstrējumiem. Kas viss ir jauki un labi līdz kamēr mēs iedomājamies paskatīties C-6 bis tehniskos raksturlielumus  un salīdzināt tos ar pāris gadus vecāko Ju-87, kas vāciešiem kalpos teju līdz kara beigām.

Modelis
C-6 bis
Ju-87
Garums
8,5 metri
11 metri
Augstums
2.4 metri
4.23 metri
Spārna izmērs
11 metri
13,8 metri
Spārna laukums
12.8 kvadrātmetri
31,9 kvadrātmetri
Pašmasa
680 kilogrami
3205 kilogrami
Dzinēja tips
1x PD Hispano Suiza 6
1x Junkers Jumo 211D
Dzinēja jauda
280 Zs
1184 Zs
Maksimālais ātrums
440 km/h
390 km/h
Nolidošanas attālums
680 kilometri
500 kilometri
Maksimālais lidojuma augstums
5800 metri
8200 metri
Ekipāža
2 cilvēki
2 cilvēki
Bruņojums
"vairākas" 50 kg bumbas
4x50kg + 1x250kg bumbas

Atļaujos iezīmēt parametrus, kas ir vai nu vismaz aizdomīgi, vai arī uz robežas ar sabotāžu, ja šādi (un es pēdiņas lietoju apzināti) „pikējošie” „bumbvedēji” tiešām tika pasūtīti. Īpaši prasās vaicāt, vai C-6 bis bija plānots izgatavot no brezenta — un vai tāds jēdziens kā „zenītartilērijas efektīvais uguns augstums” Cukuram bija svešs — jo īpaši tā kā Latvijas armijas bruņojumā bija Bofors lielgabali, kas, būdami pieticīgā 40 mm kalibrā, tik un tā sniedza 7 km augstumā. Acīmredzot, adekvāts bumbu daudzums ir priekš ņuņņņņņņām.

Protams, varam arī uzskatīt, ka militāro iepirkumu īpatnības ir daļa no Latvijas armijas pēctecības un mantojuma.

 (Attēlā redzams: nepieredzēti ērta un līgana pārvietošanās. Attēlā nav redzams: kara kuģis ar kaujasspējīgu bruņojumu)

5.  Herberts Cukurs  bezvainīgais mehāniķis
Pēc tam, kad veiksmīgi turpinājis vizināties ar personisko automašīnu Baigā gada laikā, izvairījies no represijām un pat paciemojies Maskavas Jakovļeva aviācijas institūtā, līdz ar Reiha divīziju ieripināšanos un sarkanarmiešu bēgšanu arī Cukurā pamostas cīņas gars un viņš vada ap 30 partizānu grupu Bukaišu pagastā.
Līdz 14. jūlijam beidzis klīstošu vaņķu apšaudīšanu, Cukurs ierodas Rīgā un  — pārsteidzoši — par čali, kas pie komunistiem svilpodams dzīvoja kā dzīvojis — rodas interese vāciešiem. Šeit nu Cukuru glābj korporeļu saites un viņu pie sevis paaicina Viktors Arājs, kas apkopo dažādu šķiru aizmugures lauvas no korporāciju aprindām.

Šajā brīdī Cukura Apvienotā Fanu Biedrība (NAMBLA) nobeidz stāstu par Cukura darbību Otrajā Pasaules karā ar tekstu  „un tad viņš bija mehāniķis Arāja garāžā”.

Ticamību šādam apgalvojumam gan nepiešķir Ezergaiļa atzinums, ka Cukurs vada konvoju, kas ved ebrejus no Rīgas geto uz smilte bedre Rumbulā. Tas, ka Cukurs ir viens no diviem kapteiņiem Arāja vienībā arī neliek domāt, ka viņš būtu darbojies kā neuzkrītošs mehāniķis.

Vienkārši mehāniķi arī parasti neraksta Reiha iknedēļas žurnālam Laikmets:


Nākamajā numurā: santehniķa Andra Č. raksts par tanku bruņām

Atkārtoti neraksta Reiha iknedēļas žurnālam Laikmets:

Nākamajā numurā: Andris Č. par kumulatīvo šāviņu priekšrocībām

Mehāniķus arī reti kad ieceļ par vācu kārtības policijas direktora Latvijā vietnieku un aizsargu komandieri Kurzemes apgabalam:

Tikmēr santehniķis Andris Č. tika paaugstināts par Hitlera personisko padomnieku

Prasās arī pieminēt, ka, kamēr 19. divīzija tur savu frontes iecirkni Kurzemē un 15. divīzija kaujas Pomerānijā, Cukurs jau pirms 1944. gada beigām pamanās nozust.

6. Herberts Cukurs  bezvainīgais upuris
Nonākam pie pēdējā Cukuram piedēvētā raksturlieluma — nevainīgais upuris neganto žīdu slepkavu rokās. Šeit apgalvojuma kodols rādās esam patiess — tiesa viņu par vainīgu nav atzinusi, un, pieturoties pie nevainīguma (vai, kā patīk teikt Klimovičam — nevainības) prezumpcijas, par vainīgu viņu atzīt nevar.

Taču apskati prasa apgalvojumi, ka Cukurs Brazīlijā dzīvojies, neslēpjot savu identitāti un netraucēts līdz negantu ebreju organizāciju uzbrukumam.

Šādu tēzi gan neatbalsta fakts, ka līdz 1947. gadam trimdas latviešu sabiedrībai vispār nebija zināms Cukura liktenis, lai arī viņš jau no  1945. gada uzturējās Rio. Apgalvojumiem par labu tam, ka Brazīlija atzinusi viņa bezvainību, nerunā fakts, ka divreiz (1949. un 1960.) noraidīti Cukura pieteikumi pilsonībai. Tikai pēc skandāla sākuma Cukurs pats vēršas pie trimdas latviešu kopienas.

7. Noslēgums
Ko es ar to gribēju teikt, mani mazie draugi? Lai arī nozūmēts bez tiesas, no Cukura nesanāk nekāds celmlauzis nedz militārajā, nedz aviācijas jomā. Otrā pasaules kara laikā lodājis pa aizmuguri kamēr citi, daudz cienījamāki virsnieki, ne tik vien nebraukāja uz Maskavu vizītēs, bet vēlāk (katrā ziņā pēc 2. brigādes izveides) cīnījās frontē nevis svilināja sādžas vai (būsim godīgi) visticamāk harasēja ebrejus un notinās pirms kara beigām. Ja atmiņa mani neviļ, Marokas Baigais Arāja žipčikiem regulāri solīja pa purnu.
Ja ar beztiesisku nozūmēšanu pietiek varoņa statusam – tad jājautā, vai mums tiešām varoņu trūkst, draugi? Ja pietiek ar dzīvošanos pa ziņām un popularitāti – vai pēc 60 gadiem strīdēsimies par mūziklu par Kiviču?
Bet ja kādam Cukurs ir varonis tieši tādēļ, ka dzīvojās ar žipčikiem – tad varbūt laiks būt vīrišķīgiem un to atklāti pateikt, nevis turēties pie loģikas – „žīdi nogalēja Cukuru bez vainas – to jau no tiem žīdiem, kas bija pelnījuši holokaustu, kurā Cukurs nepiedalījās, varēja sagaidīt!”?

Post scriptum:

Tās ir artilērijas zīmotnes, Miller, pļaģ.

29 komentāri:

  1. Esmu pētījis Herberta Cukura lietu un mans secinājums, ka pārspīlētas ir abas Cukura lomas: gan varoņa, gan ebreju šāvēja. Pilnīgi piekrītu, ka nekāds dižais aviokonstruktors viņš nebija, ko apliecina fakts, ka plānoto divu nedēļu laikā lidojums uz Gambiju turp-atpakaļ aizņēma 9 mēnešus, faktiski, tikai un vienīgi konstanto tehnisko problēmu dēļ. Tādas pašas problēmas bija arī Cukura lidojumā uz Tokiju, kas arī abos virzienos prasīja, šķiet, tos pašus 9 mēnešus, kamēr mājās visu šo laiku palika Cukura sieva ar maziem bērniem. Cukura lidmašīnu šo lidojumu laikā parasti laboja vietējo lidlauku mehāniķu brigādes, kamēr Cukurs pats devās baudīt piedzīvojumus tuvā un reizēm ne tik tuvā apkaimē.
    No otras puses, par Cukura darbībām holokausta sakarā ir tik daudz pārspīlējumu, ka paliek grūti noticēt pat tām inkriminācijām, kuras citos gadījumos būtu neapšaubāmas. Kas ir skaidrs, ka Cukuram ir anti-alibi par dalību abās Rumbulas akcijās. Respektīvi, viņš pats ir atzinis, ka jā - klāt biju un ierocis kā virsniekam arī bija. Man šķiet pietiekami ticama Cukura paša versija, ka pirmajā Rumbulas akcijā Cukurs organizēja geto iedzīvotāju konvojēšanu, bet otrajā akcijā, lai jau būtu, sēdēja mašīnā pie Rumbulas meža un gaidīja Arāju. Interesanti, ka pirmajos gados pēc WW2 smagākās Cukura apsūdzības no ebreju puses bija apgalvojumi formā: "Cukurs neapšaubāmi spēlēja būtisku lomu Rīgas geto tīrīšanas akcijā." Kas tā par lomu, who knows? Vai arī: "Redzēju Cukuru un viņam bija ierocis". Tā it kā jau ierocis vien būtu vainas pierādījums. Apsūdzības savas krāšņās ainas ieguva, kad VDK kūrētais laikraksts "Dzimtenes Balss" 1950tajos gados uzsāka iespējamo holokausta dalībnieku raganu medības, īpaši koncentrējoties uz emigrējušajiem latviešu virsniekiem. Tad, visticamāk VDK dezinformācijas nodaļās, radās visas tās epizodes par bērnu sišanu pret priedēm un izmantošanu par lidojošiem mērķiem.
    Tomēr šaubas par Cukura bezvainīgumu ir. Man personīgi visticamākā Cukura apsūdzība šķiet holokaustu pārdzīvojušās Zeldas Rivkas liecība, kuru, starp citu, izvaroja Arājs pats personīgi un kura bija viena no galvenajām lieciniecēm lietā pret viņu 1970tajos gados Hamburgā: http://www.youtube.com/watch?v=sGfSzuwYzVI

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Protams, no otras puses, krietni vieglāk pieejamo Lobi, kas atklāti darbojās trimdas kopienā, par spīti apsūdzību vētrai, Mossad neuzskatīja par vajadzīgu likvidēt. Vai Cukura epizodes pārspīlētas? Visticamāk - bet kapitāns jau neies motorus ķīlēt, ja apkārt vieni vienīgi susliki-korporeļi ar minimālu militāro pieredzi, tāpēc standarta teksti par neuzkrītošo garāžas pārzini neiztur kritiku.

      Varbūt pats nešāva, taču konvojēšanā gadās visādi. Katrā ziņā, pietiek latviešu virsnieku - piemēru tam, ka ar Arāju vai sarkanajiem varēja arī nedraudzēties.

      Kādi avoti paša Cukura teiktajam par Rumbulu, starp citu? Interesanti.

      Dzēst
  2. nesaprotu to lidmašīnu salīdzinājuma tabulu. tur domāts kas tieši? ir vēlme salīdzināt agresorlielvalsts kara lidmašīnas, kura vēlas iekarot pasauli, ar nelielas austrumeiropas valsts lidmašīnām,kura tā izmantos, lai uzmestu pāris bumbas pretinieku ierakumos frontē un pēc tam lidos atpakaļ uz max 100km attālumā esošo bāzi? tiešām demagoģijas paraugstunda

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ja Cukura C-6 bis nebija spējīgs cīkstēties ar potenciālo agresoru tehniku, kāda jēga ir tādus pasūtīt un ņemt bruņojumā - ienaidnieks piešķirs atlaides un nešaus? Papildjautājums: ar kādiem blatiem tika izbīdīts šāds projekts - un vai uz tā rēķina tā arī netika iepirkti moderni prettanku ieroči.

      Dzēst
    2. Pikējošie bumbvedēji nav paredzēti cīņai savā starpā, bet:
      "A dive bomber is a bomber aircraft that dives directly at its targets in order to provide greater accuracy for the bomb it drops. Diving towards the target simplifies the bomb's trajectory and allows the pilot to keep visual contact throughout the bomb run. This allows attacks on point targets and ships, which were difficult to attack with conventional "level" bombers, even en-masse."
      Diemžēl tīmeklī nav pieejama pietiekama informācija, lai pilnvērtīgi salīdzinātu abus piemērus. Viens ir skaidrs: C6bis ir mazāka, vieglāka lidmašīna ar zemāku lidojuma max augstumu, bez bruņām, toties lielāku ātrumu un lidojuma attālumu. Kādas bija tās īpašības lidojumā, izpildot šo http://en.wikipedia.org/wiki/Junkers_Ju_87#mediaviewer/File:Ju87V2.jpg mēs laikam gan nevarēsim uzzināt. Ja tā bija spējīga nest 2-4 50 kg bumbas un bruņota ar lielkalibra ložmetēju, tad tās "cenas/jaudas" attiecība, iespējams, bija labāka, nekā daudziem konkurentiem.
      Protams, ja šīs vietnes rakstu autoriem galvenais ierēkt par "fašistiskās Latvijas" atpalicību, cita lieta. Droši uz priekšu, atbalstītāju netrūks.

      Dzēst
    3. Vikipēdija ir spēks.

      Dzēst
    4. Kaut vai Vikipēdijā palasiet par to, kam bija domāti pikējošie bumbvedēji. Jūs taču neiesit uz Nacionālo bibliotēku, lai uzzinātu, kas ir mauriņa traktori un kā tie radušies. Lūk, arī cits avots:
      http://books.google.lv/books?id=CCcDAAAAMBAJ&pg=PA90&dq=popular+science+1942+%22Diving+Artillery%22&hl=en&ei=3tLMTM-1LNj6nwfxj4mHAQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&redir_esc=y#v=onepage&q=popular%20science%201942%20%22Diving%20Artillery%22&f=true

      Dzēst
    5. Var tak paņemt britu, džapu, krievu piķētājus turpat papētīt, lai uzzināt, ka piekējot korpusam ir papildus slodzes, kuras ar koka siju, kura bija C6 sākotnējā versijā, nevar izturēt. Vēl lielā problēma ir maksimālo uzbrukuma leņķu iedarbība uz korpusu, kas liek izskatīties dikti jocīgajai atšķirībai ar citiem šīs klases bumbvežiem. Godīgi sakot, ož pēc vieglā bumbveža, ne vairāk..

      Dzēst
    6. Vai Jūsu minētā koka sija ir kaut kur atrodama kādos zīmējumos, lai varētu novērtēt, kā tā ietekmē konstrukciju? Labprāt apskatītu. Vispār C6bis (Kara ministrijas pasūtītais) minēts kā pirmais latviešu pilnmetāla lidaparāts.
      Kādā ziņā korpuss izskatās jocīgi? Nav militārs avots, bet var labi novērtēt, cik dažādi bijuši WW2 pikējošo bumbvedēju silueti: http://www.bcmini.com/id285.html
      Tur jau tā lieta, ka "ož" katram savādāk. Nav uzticamu, izsmeļošu avotu, rakstisku pilotu izmēģinātāju liecību. Ja patiesība ir, ka pēc trīs lidotāju (2. iznīcinātājeskadriļas kapteinis I.Balodis, virsleitnants A.Graudiņš un A.Grants) izmēģinājumiem Kara ministrija pasūtījusi 12 šādu lidmašīnu, nav ticams, ka tā nekam nederēja. Pārējais var būt tikai spekulācijas.

      Dzēst
    7. Visu, ko girbu pateikt - ja iznīcinātājam piekarina pāris bumbas, tas netop par bumbvedēju.

      Dzēst
    8. Trīs minētie lidotāji neizmēģināja kā piloti, bet kā otrie numuri, pilotējot Cukuram.

      Dzēst
  3. "Ko es ar to gribēju teikt"... Un tā arī nepateici kādos noziegumos piedalījās Cukurs? Tas ko - pateici, ir tava nepatika pret šo cilvēku. Nepatika navar kalpot par notiesāšanas iemeslu. Taču par slepkavību - pienākas gan (spriežot pēc visu valstu krimināl likumiem)... Slepkavība pastrādāta, cilvēka dzīvība izdzēsta un mēģinājums šo noziegumu attaisnot ir amorāls. Autoram Fui!!!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Te būs daži:
      http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ebreju-kopiena-herberta-cukura-otrais-iznaciens.d?id=45126794

      Dzēst
  4. Pirmkārt, Arāja bandā neiesauca un nemobilizēja, visi biedri bija iestājušies brīvprātīgi. Otrkārt, biedriem bija lieliski zināms, ar ko tieši šī organizācijas nodarbojas - g-e-n-o-c-ī-d-u [bez tiesas un sprieduma]! Tie, kurus skāra padomju represijas, izvēlējās doties uz fronti. Arājiešu mazais skaits tieši norāda uz to, ka vairākumam latviešu vārds 'sirdsapziņa' nebija tukša skaņa.

    Rakstā ir norādīts nevis uz to, ka ir pierādīta tieša piedalīšanās kara noziegumos, bet gan uz to, ka Cukurs vācu okupācijas laikā nebija persona, kas pieticīgi ķīlēja mašīnu motorus kaut kur aizkulisēs. Starp citu, ne Staļins, ne Hitlers arī nav tiesāti..



    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mhm.. Tieši tik pat brīvprātīgi cik letiņi karoja abās frontes pusēs.

      Dzēst
    2. Par nabaga NKVD darbiniekiem, kam sāpēja sirsniņa, taču nebija izvēles, neviens tā kā negrib runāt.

      Dzēst
  5. Nē! Tas kas tur bija norādīts formulējams dažos vārdos: "Tur NOTEiKTi kaut kam bija jābūt"! Un par to viņam atņēma dzīvību, neatkarīgi no tā vai mēs lepojamies ar viņu vai arī nē...

    AtbildētDzēst
  6. Pārformulējot esi kaut ko piedomājis klāt.

    AtbildētDzēst
  7. Vai kādam nav kādas ziņas par H.Cukura māti dzim Skudra vai Skudre. Dzimšanas gads, vieta, laulības datums un vieta utt. Būtu ļoti pateicīgs, ja atsūtīsiet uz janis_59@inbox.lv

    AtbildētDzēst
  8. Varētu vienkārši beigt dirst un viss? Viņš ir mans radinieks. Mana ģimene joprojām sazinās ar viņa meitu, kura kara laikā aizbēga uz Brazīliju un joprojām dzīvo Rio. Kā būtu ja jūsu radiniekus noliktu kā sūdus? Oh right, viņi tādi ir jo par viņiem neuzņem mūziklus un neraksta ziņās. BOO-YA.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Gaidām repliku no Maikovska, Arāja un Jekelna radiem. Šausmas!

      Dzēst
    2. Izklausies pēc diezgan trulas meitenes. :)

      Dzēst
  9. Eu,bet tās artilēristu zīmotnes ir Millera stafs. Fensī- tā teikt.

    AtbildētDzēst
  10. http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.10.2014-tochku-nad-i.id37092/ must see

    AtbildētDzēst
  11. JĀ, VECĪT, TE TU ATKLĀJI SAVU ĪSTO SEJU. CIK VĪZENTĀLA CENTRS TEV PAR ŠO MURGU SAMAKSĀJA ??? AG

    AtbildētDzēst
  12. Interesants raksts. Bet pārsvarā viss jau zināms. Šeit ir tā pati lieta, kas ar legionāriem - tikai otrādi. Cukuru nedrīkst celt slavas saulītē jo pēc saviem ''sasniegumiem'' aviācijā u.t.t. viņš arī piedalījās holokausta veikšanā Latvijas teritorijā. Un tur jau vairs nav jautājumu - transportēja vai tikai garāžās sēdēja. Viņam bija iespēja bēgt.. ( Mans viedoklis). BET nogalināt cilvēku bez tiesas ir pilnīgā nekorekti no MOSSAD puses.
    Un arī pati holokausta lieta nav līdz galam izpētīta.
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/agris-dzenis-revizionisms-uzdrikstesanas-domat-par-holokaustu-fragmenti.d?id=20669445

    AtbildētDzēst
  13. Interesants raksts. Bet pārsvarā viss jau zināms. Šeit ir tā pati lieta, kas ar legionāriem - tikai otrādi. Cukuru nedrīkst celt slavas saulītē jo pēc saviem ''sasniegumiem'' aviācijā u.t.t. viņš arī piedalījās holokausta veikšanā Latvijas teritorijā. Un tur jau vairs nav jautājumu - transportēja vai tikai garāžās sēdēja. Viņam bija iespēja bēgt.. ( Mans viedoklis). BET nogalināt cilvēku bez tiesas ir pilnīgā nekorekti no MOSSAD puses.
    Un arī pati holokausta lieta nav līdz galam izpētīta.
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/agris-dzenis-revizionisms-uzdrikstesanas-domat-par-holokaustu-fragmenti.d?id=20669445

    AtbildētDzēst
  14. HERBERTA CUKURA MONOLOGS
    Kociņš auga debesīs,
    Cilvēks kokam līdzīgs bij',
    Braši kupliem zariņiem
    Auga, augšā raugoties.

    Ak tu kociņ', bāleliņ',
    Tavu labu tikumiņ',
    Vai tu būtu šādi audzis,
    Ja sav' mūžu zinājis?

    Kociņam bij' laba dzīve
    Pie manas māmuliņas,
    Kokam cepu rudzu maizi,
    Kociņš gāja pauniņos.

    Reiz kociņam piedzimuši
    Slikti zari saindēti.
    Sliktus zarus neapcirtu,
    Koku gāzu mežiņā.

    Melnā čūska miltus mala,
    Koku malot miltiņos,
    Koka zaram smadzenītes
    Uz zemīti smērējot.

    Ak man kociņ', bāleliņi,
    Kur tav spožu kuplumiņ!
    Tavu sprogain' melnu matu
    Dedzinošu skaistumiņ'!

    Tautu dēlis, bāleliņis
    Nāca mani rūgti lūgt,
    Lūdza kokam ilgu mūžu,
    Dzīvībiņu dāvināt.

    Es par bēdu nebēdāju,
    Liku bēdu zem akmeņ',
    Koka skaistus zelta zarus
    Liku tīšām zem spilveņ'.

    Čuči, guli, man' kociņi,
    Uz zemītes rociņām,
    Tūkstoš' kaulu dziļā bedrē
    Būs tev salda atdusa.

    Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
    Es par kociņ' neraudāju,
    Viņam tagad laba dzīve
    Pie Dieviņa debesīs.

    Aizved mani, laiviņ' mīļā,
    Pie Dieva padusē,
    Tur raudzīšos savu koku,
    Brīnumaini spīdēdam'.

    Dievs man teisa: "Iekšā netiks'!
    Kas par koku nebēdāj',
    Dvēselīti pazaudēja,
    Māmuliņu kaunēdams.

    Paklau mani, Dieviņš mīļais,
    Vai tad prāva taisna ir?
    Kam noskrēju zelta zarus,
    Kan atņēmu dzīvībiņu?

    Melna čūska pate nāca
    Koku zemē apbēdīt,
    Viņas asu zobentiņu
    Biju dikti nobījies.

    "Tiesa gan, ir prāva sūra,
    Tikai sirdī paskaties:
    Vai tad pienāk vecam draugam
    Nodevību rūgti ciest?"

    AtbildētDzēst
  15. HERBERTA CUKURA MONOLOGS
    Kociņš auga debesīs,
    Cilvēks kokam līdzīgs bij',
    Braši kupliem zariņiem
    Auga, augšā raugoties.

    Ak tu kociņ', bāleliņ',
    Tavu labu tikumiņ',
    Vai tu būtu šādi audzis,
    Ja sav' mūžu zinājis?

    Kociņam bij' laba dzīve
    Pie manas māmuliņas,
    Kokam cepu rudzu maizi,
    Kociņš gāja pauniņos.

    Reiz kociņam piedzimuši
    Slikti zari saindēti.
    Sliktus zarus neapcirtu,
    Koku gāzu mežiņā.

    Melnā čūska miltus mala,
    Koku malot miltiņos,
    Koka zaram smadzenītes
    Uz zemīti smērējot.

    Ak man kociņ', bāleliņi,
    Kur tav spožu kuplumiņ!
    Tavu sprogain' melnu matu
    Dedzinošu skaistumiņ'!

    Tautu dēlis, bāleliņis
    Nāca mani rūgti lūgt,
    Lūdza kokam ilgu mūžu,
    Dzīvībiņu dāvināt.

    Es par bēdu nebēdāju,
    Liku bēdu zem akmeņ',
    Koka skaistus zelta zarus
    Liku tīšām zem spilveņ'.

    Čuči, guli, man' kociņi,
    Uz zemītes rociņām,
    Tūkstoš' kaulu dziļā bedrē
    Būs tev salda atdusa.

    Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
    Es par kociņ' neraudāju,
    Viņam tagad laba dzīve
    Pie Dieviņa debesīs.

    Aizved mani, laiviņ' mīļā,
    Pie Dieva padusē,
    Tur raudzīšos savu koku,
    Brīnumaini spīdēdam'.

    Dievs man teisa: "Iekšā netiks'!
    Kas par koku nebēdāj',
    Dvēselīti pazaudēja,
    Māmuliņu kaunēdams.

    Paklau mani, Dieviņš mīļais,
    Vai tad prāva taisna ir?
    Kam noskrēju zelta zarus,
    Kan atņēmu dzīvībiņu?

    Melna čūska pate nāca
    Koku zemē apbēdīt,
    Viņas asu zobentiņu
    Biju dikti nobījies.

    "Tiesa gan, ir prāva sūra,
    Tikai sirdī paskaties:
    Vai tad pienāk vecam draugam
    Nodevību rūgti ciest?"

    AtbildētDzēst