ceturtdiena, 2012. gada 27. septembris

Pidarsitamās ūziņas

Ilmārs Mežs raustīja "Nacionālās apvienības" durvis, bet tās nepielūdzami palika aizdarītas. Ārā gaudoja vējš, bet rēnais rudens lietus renstelēs spēlēja Luiziānas blūzu. Iekšā bija auksts, jo pederastu siltumapgāde viņiem nebija vajadzīga, lai arī cīnītāji par tradicionālo ģimenes modeli sēdēja katrs savā stūrī un stoiski drebēja. Ideja saspiesties kopā tika noraidīta kā "pidaru provokācija".

Aiz durvīm bija dzirdama klusa melodija, bet Ilmāra sirds šķita esam skārda zvana, kurā vairs nekad neskanēs dainu dziesma. Raivis Z berzēja pietūkušo vaigu un prātoja, kāpēc gan viņš bija ierosinājis sildīties vienam ar otru. Jānis I bija aizņemts ar jaunu saukļu gudrošanu, klusi murminot "Nošauj krievu, pielūdz Dievu!", viņš šūpojās uz vietas un ik pa brīdim iespurdzās. Dombravas atdzisušās miesas bija novietotas pie izdzisušā pavarda — viņš hipotermijas delīrijā bija izdzēris divus enerģijas dzērienus. Šķietami sportiskā jaunekļa sirds neizturēja.

Dzintars vecākais bija piespiedies pie guļošā Dzintara jaunākā siltajiem apakšstilbiem, tramīgā miegā viņš izmisīgā balsī smilkstēja par rabarberiem un sievietes lomu ģimenē. Viņa mēģinājums iedegt skalu bija beidzies ar fiasko. Arī tie viņam atgādināja rabarberus.

otrdiena, 2012. gada 25. septembris